Konta izraksts saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanai
(septembris 24, 2024)
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona saimnieciskās darbības vajadzībām ir paņēmusi uz nomaksu telefonu pie mobilo sakaru operatora. Ikmēneša rēķins par telefonu tiek izrakstīts uz vīra vārda. Vai šajā gadījumā pašnodarbinātā persona drīkst šos izdevumus norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus?
Grāmatvedības likuma (GL) 8.panta 1.daļā ir noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti ir noteikti GL 11.pantā, un rekvizītu uzskaitījumā ir minēti gan dokumenta autora dati, gan ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt citus saimnieciskā darījuma dalībniekus. Šajā gadījumā dokumenta autors ir mobilo sakaru nodrošinātājs, bet rēķinā iztrūkst informācijas par darījuma dalībnieku jeb pakalpojuma saņēmēju – pašnodarbināto personu.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 10.6.1.apakšpunktā norādīts, ka ierakstus ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā izdara, pamatojoties uz ārējiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, maksājumu konta izraksts par personas veiktajiem naudas darījumiem konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēta kvīts vai biļete). Būtībā pietiktu ar to, ka maksājums izdarīts un ieraksts redzams maksājumu konta izrakstā.
Vienkāršajā grāmatvedībā darījumus tiešām uzskaita pēc kases principa, tas ir, naudas saņemšanas vai samaksas brīdī. Attiecīgi žurnāla ierakstiem par pamatu kalpo bankas konta izraksts, nevis rēķins. Būtu loģiski, ja maksājums būtu pamatots ar kādu citu dokumentu, piemēram, rēķinu, kurā skaidri un nepārprotami redzams, par ko un cik tiek maksāts.
Tomēr ir vēl dažas likuma normās balstītas pārdomas par attaisnojuma dokumentiem un to reģistrēšanu žurnālā. GL 11.panta 8.daļā ir noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu šajā panta daļā minētu dokumentu, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, bet satur citus šī panta 5.daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, ja attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Viens no dokumentiem, kas minēts 11.panta 8.daļā, ir konta izraksts. Ar vārdu “uzņēmums” saskaņā ar GL 3.panta 2.daļu saprot arī fizisku personu, kas veic saimniecisko darbību. Arī MK noteikumos Nr.322 konta izraksts ir norādīts kā pamatojums ierakstiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa žurnālā. Būtībā, ja saimnieciskās darbības veicējs apliecinās, ka maksājums, kas redzams konta izrakstā, ir attiecināms uz saimniecisko darbību, rēķins nav nepieciešams. Tomēr šādā gadījumā būtu nepieciešams arī VID skaidrojums vai personas apliecinājums, ka maksājums, kas redzams konta izrakstā, ir attiecināms uz saimniecisko darbību un ir pietiekams iemesls, lai šos izdevumus tiešām drīkstētu iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos un attiecīgi samazināt apliekamo ienākumu.
Savukārt, ja persona ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, tad priekšnodokļa atskaitīšanai nepieciešams rēķins ar PVN rēķinam noteiktajiem rekvizītiem.