(jūlijs 03, 2024)
Kad pašnodarbinātā sākotnēji nelielais viena cilvēka uzņēmums uzņem apgriezienus, aug klientu un darbu skaits, nereti rodas nepieciešamība pēc papildspēkiem – darbiniekiem. Vai pašnodarbinātais var algot darbiniekus? Kas jāņem vērā? Dalāmies ar atbildēm uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Jā, protams! Pašnodarbinātajam – saimnieciskās darbības veicējam vai individuālajam komersantam, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesības algot darbiniekus. Taču ņem verā – pašnodarbinātais – saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā – nevar algot vairāk kā 5 cilvēkus vienlaicīgi. Lai algotu vairāk par 5 darbiniekiem vienlaicīgi, jāizvēlas cits darbības veids.
Pieņemot darbiniekus, pašnodarbinātais – saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants – kļūst par darba devēju, tāpēc jārēķinās ar papildu pienākumiem un atbildībam, piemēram:
Lai pieņemtu darbinieku, jānoslēdz darba līgums, kā arī jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojums par darbinieka pieņemšanu. Ziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā darbinieka pieņemšanas dienā. Ja darbinieks tiek atlaists, arī jāiesniedz šāds ziņojums ne vēlāk kā 3 darbadienu laikā pēc mainītā darba ņēmēja statusa.
Pašnodarbinātajam – saimnieciskās darbības veicējam vai individuālam komersantam – kā darba devējam ir pienākums katru mēnesi no darbinieka bruto ienākumiem ieturēt nodokļus:
No darbinieka aprēķinātajiem bruto ienākumiem vispirms aprēķina darba ņēmēja sociālās iemaksas 10.5% apmērā. Papildu sociālos maksājumus par katru darbinieku maksā arī darba devējs 23.59% apmērā. No bruto ienākuma, no kura atņemtas sociālās iemaksas, neapliekamais minimums un dažādi atvieglojumi, aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli. To dara, balstoties uz noteiktajām likmēm. Reizi mēnesī līdz 17. datumam pašnodarbinātajam jāiesniedz darba devēja ziņojums, kur par pieņemtā darbinieka darba algu tiek aprēķināti nodokļi.
Papildu tam pašnodarbinātajam – saimnieciskās darbības veicējam vai individuālam komersantam – kā darba devējam no saviem līdzekļiem budžetā nepieciešams par katru darbinieku iemaksāt arī uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Riska nodevu 0.36 EUR apmērā maksā individuālie uzņēmumi, zemnieku, zvejnieku saimniecības un individuālie komersanti. VID reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji par darbiniekiem to nemaksā.
Lai rūpīgāk izprastu kārtību, kādā darba devējam jāiesniedz ziņas par darbiniekiem un nodokļiem, iesakām rūpīgi izpētīt Ministru kabineta noteikumus.
Ja tev ir darbinieki, tev ir tiesības norakstīt reprezentācijas izdevumus, kas paredzēti uzņēmuma prestiža veidošanai. Tajos ietilpst izmaksas darījumu un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai, izmaksas par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur uzņēmuma zīmolu, logo un tiek izplatīti, lai šo zīmolu popularizētu.
Reprezentācijas izdevumi gada laikā no kopējā darbinieku algu fonda norakstāmi ne vairāk kā 5% apmērā. Piemēram, ja tev ir darbinieks, kurš saņem bruto algu 1000 eiro mēnesī, tad kopējais algu fonds gadā ir 12 000 eiro. Reprezentācijas izdevumi šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 5% no 12 000 eiro. Vairāk par reprezentācijas izdevumiem lasi šeit.
Kā parūpēties, lai pašnodarbinātā grāmatvedību kārtotu bez raizēm un galvassāpēm? Uztici to pats.lv – ievadi darījumus un pats.lv automātiski veiks nodokļu aprēķinu un sagatavos atskaites!
